Cenu karte › Raksti
Kas ir Nord Pool un kā veidojas elektrības biržas cena
Katru dienu ap pusdienlaiku Eiropā tiek izsolīta nākamās dienas elektrība. Rezultāts ir cena katram 15 minūšu posmam katrā tirdzniecības zonā – tieši tās cenas, ko rāda mūsu cenu karte. Šeit īsi par to, kas aiz tām stāv.
Kas ir Nord Pool
Nord Pool ir elektroenerģijas birža, kas dzimusi 1996. gadā kā Norvēģijas un Zviedrijas kopīgs tirgus un pakāpeniski paplašinājusies uz Somiju, Dāniju, Baltiju un tālāk. Šodien tā ir viens no vairākiem Eiropas nominētajiem tirgus operatoriem (NEMO) – līdzās, piemēram, EPEX Spot – un organizē tirdzniecību Ziemeļvalstīs, Baltijā, Vācijā, Polijā, Beniluksā, Francijā, Austrijā un Lielbritānijā.
Birža nav elektrības ražotāja un ne pārdevēja mājsaimniecībām. Tā ir vieta, kur ražotāji, lielie patērētāji un tirgotāji ik dienu saskaņo, par cik un cik daudz enerģijas rīt tiks nodots tīklā. Tirgotājs, no kura tu pērc elektrību, parasti iepērkas tieši šeit.
Nākamās dienas izsole
Galvenais tirgus ir nākamās dienas (day‑ahead) izsole. Tā notiek vienreiz dienā un visā Eiropā vienlaikus:
- Līdz plkst. 12:00 pēc Centrāleiropas laika (CET) dalībnieki iesniedz pirkšanas un pārdošanas solījumus katram nākamās dienas posmam.
- Vienots algoritms (tā sauktais EUPHEMIA) savieno visu valstu solījumus, ņemot vērā, cik daudz elektrības starp valstīm fiziski var pārvadīt.
- Ap 12:45–13:00 CET tiek publicētas cenas (Austrumeiropas laika joslā – Baltijā, Somijā, Bulgārijā – tas ir stundu vēlāk). Tāpēc rītdienas cenas kartē parādās agrā pēcpusdienā, bet ne agrāk.
Kopš 2025. gada 1. oktobra izsole notiek 15 minūšu soļos – diennaktī ir 96 cenas, nevis 24. Tāpēc tabulā katrai stundai ir četras ailes.
Kā veidojas cena
Izsolē piedāvājumi tiek sakārtoti no lētākā uz dārgāko – to sauc par merit order. Vējš, saule un ūdens ražo gandrīz bez mainīgajām izmaksām, tāpēc tie ir rindā pirmie; tālāk seko atomelektrostacijas, biomasa, un rindas galā – gāzes un ogļu stacijas, kurām jāpērk kurināmais un emisiju kvotas.
Cenu nosaka pēdējā stacija, kas vēl vajadzīga, lai segtu pieprasījumu. Visi, kas rindā bija pirms tās, saņem to pašu cenu. Tāpēc:
- vējainā naktī, kad pietiek ar vēju un hidro, cena var būt daži centi vai pat negatīva;
- vēsā bezvēja vakarā, kad jāiedarbina gāzes stacijas, tā pati zona maksā desmit reižu vairāk;
- pietiek ar nelielu pieprasījuma vai piedāvājuma maiņu, lai cena krasi mainītos – rinda ir stāva tieši dārgajā galā.
Tirdzniecības zonas
Izsolē nav vienas Eiropas cenas. Katra valsts – vai lielās valstīs katra zona (Zviedrijā SE1–SE4, Norvēģijā NO1–NO5, Dānijā DK1 un DK2) – saņem savu cenu. Ja starp divām zonām pārvades līnijās ir brīva jauda, cenas izlīdzinās; ja līnija ir pilna, tās atšķiras. Par to vairāk rakstā kāpēc cenas valstīs atšķiras.
Ko biržas cena ietver
Tikai pašu enerģiju. Rēķinā pie tās nāk klāt tīkla pakalpojumi, nodevas, tirgotāja uzcenojums un PVN – kopā bieži vairāk nekā pati elektrība. Kartē cenas pēc noklusējuma ir bez PVN, un to var ieslēgt ar vienu klikšķi; par pārējām rēķina daļām skaties PVN un tīkla maksas pa valstīm.
Kāpēc biržas cena ir svarīga arī tad, ja tev ir fiksēts tarifs
Tirgotāji fiksētos tarifus veido no biržas cenu prognozēm, tāpēc ilgākā laikā tie seko biržai. Bet ieguvums no cenu svārstībām – lētās nakts stundas, pusdienas saule – ir pieejams tikai tiem, kam ir biržas cenas līgums. Kā to izmantot, lasi rakstā kā izmantot lētākās stundas.