Cenu karte › Raksti
Kāpēc elektrības cenas valstīs atšķiras, ja birža ir viena
Mūsu kartē blakus esošām valstīm bieži ir pavisam dažādas krāsas: Somija zaļa, Igaunija sarkana; Ziemeļzviedrija gandrīz par velti, Dienvidzviedrija dārga. Izsole ir viena un tā pati – atšķirības rada vadi.
Viena izsole, daudzas cenas
Eiropas nākamās dienas tirgus ir sadalīts tirdzniecības zonās. Parasti zona ir valsts, bet Zviedrija ir dalīta četrās (SE1–SE4), Norvēģija piecās (NO1–NO5), Dānija divās (DK1, DK2), savukārt Vācija un Luksemburga veido vienu kopīgu zonu. Algoritms katrai zonai aprēķina savu cenu, ņemot vērā, cik daudz elektrības starp zonām var pārvadīt.
Kad cenas sakrīt un kad nē
Ja starp divām zonām pārvades līnijās pietiek brīvas jaudas, lētākās zonas elektrība plūst uz dārgāko, līdz cenas izlīdzinās – zonas ir „savienotas”. Ja līnija ir pilna, vairāk pārvadīt nevar, un katra puse paliek ar savu cenu. Tieši to redzi plūsmu bultiņās: bultiņa rāda virzienu no lētākās puses uz dārgāko, skaitlis – megavatus.
Tāpēc Somijas un Igaunijas cenas rītos bieži ir vienādas, bet vakarā, kad Estlink kabeļi (kopā ap 1000 MW) ir noslogoti līdz galam, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā cena ir ievērojami augstāka nekā Somijā.
Kāpēc Norvēģija un Ziemeļzviedrija ir lētas
Norvēģijā gandrīz visa elektrība nāk no hidrostacijām ar ūdenskrātuvēm, Ziemeļzviedrijā – no hidro un vēja. Tur ražo vairāk, nekā patērē, bet dienvidu virzienā līnijas nav bezgalīgas. Rezultātā SE1 un SE2 cena bieži ir pāris centi, kamēr SE4 (Malme) tuvojas Vācijas līmenim, jo tai ir kabeļi uz Vāciju, Poliju un Lietuvu un tā „ieelpo” kontinenta cenu.
Kāpēc Baltija ir dārgāka
Baltijai pašai nepietiek lētas ražošanas vakaros un bezvēja laikā, un importa ceļi ir ierobežoti: Estlink no Somijas, NordBalt no Zviedrijas, LitPol no Polijas. Kad tie ir pilni, cenu nosaka vietējās gāzes stacijas. Pozitīvā ziņa: jaunas saules un vēja jaudas, akumulatori un 2025. gada februārī pabeigtā sinhronizācija ar Kontinentālās Eiropas tīklu pakāpeniski maina ainu.
Vācija: no negatīvām cenām līdz vakara smailei
Vācijā ir milzīga saules un vēja jauda. Saulainā pusdienlaikā piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un cena nokrīt līdz nullei vai zem tās; vakarā, kad saule noriet, jāieslēdz gāzes stacijas, un cena lec augšā. Tāpēc Vācijas (un ar to savienoto Nīderlandes, Beļģijas, Austrijas) dienas līkne ir „U” burta formā, kamēr Norvēģijā tā ir gandrīz līdzena.
Kā lasīt plūsmas kartē
- Bultiņa – elektrība plūst no vienas zonas uz otru; skaitlis ir megavati šobrīd.
- Valsts logā redzami visi tās savienojumi un kopējais imports vai eksports.
- Ja bultiņa iet no dārgākas zonas uz lētāku, tas nav kļūda – plūsmu nosaka visa tīkla stāvoklis, ne tikai divu kaimiņu cenas.
Kas to maina
Plānotie jaunie savienojumi (piemēram, trešais Igaunijas–Somijas kabelis Estlink 3 un Lietuvas–Polijas Harmony Link), akumulatori, kas pārceļ pusdienas sauli uz vakaru, elastīgs patēriņš un jaunas vēja jaudas jūrā. Katrs no tiem samazina cenu atšķirības. Kamēr tās pastāv, tās vismaz var izmantot – skaties kā izmantot lētākās stundas.